Preiļu- Līvānu novadu partnerība "Kūpā" - Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju

Vai esam pašpietiekama teritorija?

Wed, 07 May 2025 09:49:00 +0000

Biedrība “Aizkraukles rajona partnerība” īsteno sadarbības projektu Nr. 23-00-A019.332-000009 “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” kopā ar trim partneriem: biedrību “Bauskas rajona lauku partnerība”, partnerība “Kaimiņi” un Preiļu-Līvānu novadu partnerību “Kūpā”, kura mērķis ir apzināt teritorijas pārtikas resursus, veicināt īso piegādes ķēžu attīstību un iesaistīto pušu sadarbību.

Projekta laikā tika organizētas gan apaļā galda diskusijas ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, pašvaldībām un pašvaldības iestāžu ēdinātājiem, gan izglītojoši semināri par tādām tēmām kā kooperatīvu veidošana, pārtikas drošība, produktu virzība tirgū, iepakojumu aktualitātes. Lai veicinātu vietējo dārzeņu izmantošanu pašvaldības iestāžu ēdināšanā, tika rīkots seminārs, meistarklase ēdinātājiem, kurā piedalījās gandrīz visu Preiļu un Līvānu novadu iestāžu ēdinātāji (pavāri, virtuves darbinieki, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji). Lai iepazīstinātu ar katras teritorijas saražotās produkcijas dažādību, pārtikas ražošanā izmantotajām metodēm, noieta tirgiem un būtiskākajiem izaicinājumiem pārtikas audzēšanā un pārstrādē, tika rīkoti pieredzes apmaiņas braucieni.

Projekta laikā tika veikts apjomīgs pētījums par pārtikas pašpietiekamību. Pētījuma mērķis – saprast vai mēs spējam savas teritorijas apgādāt ar vietējo pārtiku. Analizējot Aizkraukles, Bauskas, Preiļu, Līvānu un Augšdaugavas novadus, tika secināts, ka teritorijā kopumā ir daudzveidīgs dārzeņu klāsts, tiek audzētas 19 kultūras, bet šī daudzveidība ir atšķirīga dažādos novados. Vislielākā daudzveidība ir Bauskas novadā, kur tiek audzētas 18 kultūras, savukārt Aizkraukles novadā – 15. Visa izpētītā teritorija ir pašpietiekama ar graudaugu produkciju, kas spētu aizstāt importa produkciju (piemēram, rīsi). Teritorija ir pašpietiekama ar kartupeļiem, sīpoliem, kāpostiem, dillēm, bet pietrūkst – bietes, tomāti, burkāni, gurķi, ķirbji un kabači. Kritisks iztrūkums ir augļiem un ogām. Dzīvnieku izcelsmes produkcijas ziņā esam diezgan pašpietiekami, jo pilnībā pietiek vistas gaļas, olu un piena, nedaudz mazāk ir cūkgaļas, bet kopumā vērtējot iedzīvotājiem ir pietiekošs nepieciešamās gaļas apjoms, jo teritorijā papildus tiek saražota liellopu, aitas, kazas un trušu gaļa.

Analizējot Preiļu un Līvānu novadus, tika secināts, ka iedzīvotāju pārtikas grozā būtu nepieciešamas 3166 t graudaugu produkcijas, šajā produktu grupā teritorija ir pašpietiekama - vienīgais, ko nav iespējams izaudzēt, ir rīsi, bet tos varētu veiksmīgi aizstāt ar miežu grūbām, 6703 t dārzeņu, kas kopumā ir pietiekoši, jo tajā tiek saražots vairāk kā nepieciešams, 1349 t svaigu augļu un ogu, bet teritorijā var tikt saražots vidēji 493 t augļu un ogu, līdz ar to veidojas liels produkcijas deficīts, 818 t vistas gaļas, bet vietējie ražotāji to nespēj nodrošināt, 344 t cūkgaļas, kas nepieciešamajā apjomā gandrīz tiek saražota, 506 t olu, vietējie ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamo apjomu, 1839 t piena, kas pilnībā tiek saražots.

Priecājamies, ka projekts ir devis rezultātus mūsu teritorijai, iedvesmojis vietējos pārtikas audzētājus un pārstrādātājus izveidot lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību “Latgales dabas dots” un iesaistīties īsajās piegādes ķēdēs.

Ar pilnu pētījumu iespējams iepazīties www.preilupartneriba.lv

Projekta pēdējā aktivitāte mūsu teritorijā - publiskās gatavošanas meistarklase, kas notika 26. aprīlī Preiļos, Jurģu dienas tirgus ietvaros. Meistarklasi vadīja “Šefa uzkodas” ēdienu gatavošanas profesionālis Ēriks Aleksejevs.

Pētījums un pārējās projekta aktivitātes tiks prezentētas noslēguma pasākumā 17.jūnijā Vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedi” plkst. 12.00 un pēc noslēguma semināra visi tiek aicināti uz meistarklasi, kur šefpavāra vadībā tiks gatavoti un degustēti dažādi ēdieni, kas pagatavoti no vietējiem produktiem.

Projekts tiek finansēts saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākumu 19.3. Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība.

Kopā ar KŪPĀ svinam Jurģus

Wed, 23 Apr 2025 08:06:00 +0000

Sadarbības projekta Nr. 23-00-A019.332-000009 “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” ietvaros mūsu teritorijā tiek rīkota pēdējā projekta aktivitāte - publiskās gatavošanas meistarklase.

Pasākums tiek rīkots Jurģu dienas tirgus ietvaros, kuru organizē Preiļu novada pašvaldība ar sadarbības partneriem. Publisko ēdienu gatavošanas meistarklasi vadīs “Šefa uzkodas” profesionālis Ēriks Aleksejevs. Par tirgus muzikālo noskaņu rūpēsies Andris Lazdāns, bet ar pavasarīgām sadzīves ainām priecēs Smelteru teātris EU!

Noticis seminārs - meistarklase pašvaldības iestāžu ēdinātājiem

Wed, 12 Mar 2025 09:08:00 +0000

2025. gada 11. martā projekta "Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju" (Nr.23-00-A019.332-000009) ietvaros notika seminārs - meistarklase Preiļu un Līvānu novadu pašvaldības iestāžu ēdinātājiem. Seminārā piedalījās 33 dalībnieku, kas pārstāvēja gandrīz visas novadu skolas, bija arī dalībnieki no pirmsskolas izglītības iestādēm un sociālajiem aprūpes centriem, kooperatīva un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra.

Seminārs notika 2 daļās - teorētiskā un praktiskā daļa

- pirmajā daļā tika stāstīts par normatīvo aktu regulējumu skolu ēdienkartēs, klātesošie tika iepazīstināti ar būtiskākajiem nosacījumiem un normām, kas izriet no regulējuma, uztura speciāliste sniedza informāciju par veselīgu uzturu un produktu uzturvērtībām, kā sakombinēt ēdienkartes, lai tās būtu veselīgas un uzturvielām bagātas, tika stāstīts par principu "zviedru galds" skolu ēdināšanā, kopā ar klātesošajiem semināra dalībniekiem tika apskatīti būtiskākie izaicinājumi, ar ko jāsaskaras, kad ievieš "zviedru galda principu" un kādas ir iespējas izmantojot šādu ēdināšanu, tika stāstīts ar par gatavo produktu uzglabāšanu, kā vislabāk to darīt.

Visām iestādēm, kurās notiek ēdināšana, būtiska tēma ir pārtikas atkritumi, semināra laikā tika stāstīts par "zero waste" principa ieviešanu, lai samazinātu pārtikas atkritumu rašanos.

Otrajā semināra daļā notika meistarklase "Kotiņu produkti skolēna ēdienkartē", kuru vadīja saimniecības īpašniece Vija Kuļša.

Meistarklases laikā tika pagatavota maltīte no 5 ēdieniem - pupu kotletes, auzu deserts, speltas kviešu manna, pērļu grūbu putra un pankūkas no dažādiem miltiem.

Paldies visiem dalībniekiem, kas atrada laiku un piedalījās!

Paldies profesionālajiem lektoriem un meistarklases vadītājiem!

Noticis pieredzes apmaiņas pasākums - Līvānu un Preiļu novada pārtikas ražotāji

Wed, 18 Sep 2024 08:02:00 +0000

Saulainā 17. septembra dienā kopā ar kolēģiem no Bauskas rajona partnerības, Aizkraukles rajona partnerības un partnerības "Kaimiņi" devāmies pieredzes apmaiņas braucienā pa mūsu teritoriju, lai noskaidrotu cik pašpietiekama ir mūsu teritorija? Pasākuma mērķis iepazīstināt ar mūsu teritorijā esošajiem pārtikas audzētājiem, ražotājiem un pārstrādātājiem. Apmeklējām vairākas bioloģiskās saimniecības:

- z/s "Raida", z/s "Ošmala", kas nodarbojas ar gaļas liellopu un aitu audzēšanu, smiltsērķšķu audzēšanu un ir bioloģiski sertificēta lopkautuve;

- z/s "Tūmeņi", kas nodarbojas ar biškopību un produkcijas ražošanu, kā arī dažādu graudaugu kultūru audzēšanu;

- z/s "Vilkači", kas nodarbojas ar bioloģiskās produkcijas ražošanu, pārstrādi un realizāciju. Saimniecībā tiek audzēti augļi un ogas, veikta to pārstrāde, piedāvā augļu un ogu stādus, lavandas u.c.

- z/s "Salenieki", kas nodarbojas ar dārzeņu, augļu audzēšanu, pirmapstrādi., saimniekojot pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

z/s "Ošmala" īpašniece Silvija Puncule iepazīstina klātesošos pieredzes apmaiņas pasākuma dalībniekus ar savu saimniecību.

z/s "Tūmeņi" īpašnieks Edgars Soldāns iepazīstina klātesošos pieredzes apmaiņas dalībniekus ar savu saimniecību.

z/s "Vilkači" īpašniece Skaidrīte Grigale iepazīstina klātesošos pieredzes apmaiņas dalībniekus ar savu saimniecību.

z/s "Salenieki" Gustavs Norkārklis iepazīstina klātesošos ar savu saimniecību.

Paldies saimniecībām par viesu uzņemšanu, profesionālu, izzinošu un praktisku stāstījumu. Bija ļoti vērtīgi.

Nākamie pieredzes apmaiņas braucieni notiks oktobrī, kad dosimies uz Aizkraukles novadu un Augšdaugavas novadu.

Pieredzes apmaiņas pasākums notika projekta "Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju" Nr.23-00-A019.332-000009 ietvaros.

Veikta teritorijas izpēte par pašpietiekamību pārtikas jomā

Wed, 21 Aug 2024 07:34:00 +0000

Projekta Nr. 23-00-A019.332-000009 “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” ietvaros tika veikta pārtikas potenciāla izpēte. To sagatavoja Ph.D. Lāsma Aļeksējeva sadarbībā ar Mg.oec. Agnesi Hauku. Izpēte par teritorijas pārtikas pašpietiekamību ir tapusi laika periodā no 2024. gada 8. janvāra līdz 2024. gada 8. jūlijam un sniedz informāciju par šajā laika periodā konstatēto aktuālo informāciju un izpētes gaitā fiksētajiem viedokļiem. Izpēte tika veikta par Aizkraukles rajona partnerības, partnerības “Kaimiņi”, partnerības “Kūpā” un Bauskas rajona lauku partnerības darbības teritorijām, t.i., Aizkraukles, Augšdaugavas, Bauskas, Preiļu un Līvānu novadiem.

Izpētes mērķis bija izvērtēt teritorijas pašpietiekamību, kas ļautu saprast katras teritorijas kapacitāti un spēju nodrošināt iedzīvotājus, valsts un pašvaldību publiskās iestādes ar lokāli izaudzēto pārtiku.

Galvenie secinājumi par kopējo izpētes teritoriju ir:

1. Izpētes teritorijā (visās 4 partnerību teritorijās) dominē konvencionālās lauksaimniecības prakse, līdz ar to bioloģiski sertificētas produkcijas piedāvājums ir neliels un nepietiekams iedzīvotāju pārtikas groza nodrošināšanai ar augstākas kvalitātes produkciju.

2. Teritorijā kopumā ir daudzveidīgs dārzeņu klāsts - 19 kultūras (dārza pupiņas, tomāti, selerijas, puravi, garšaugi un ārstniecības augi, pētersīļi, rāceņi, ziedkāposti, ķiploki, gurķi, dilles, rutki, kāļi, bietes, ķirbji un kabači, burkāni, sīpoli, kāposti un kartupeļi), tomēr šī daudzveidība ir atšķirīga dažādās partnerību teritorijās.

o Visdaudzveidīgākais dārzeņu grozs tiek audzēts Bauskas rajona lauku partnerības teritorijā – 18 kultūraugi, kamēr Aizkraukles rajona partnerības teritorijā tiek audzētas 15 dārzeņu kultūras, partnerības “Kaimiņi” teritorijā 13 dārzeņu kultūras un partnerības “Kūpā” teritorijā 10 kultūras.

o Bauskas rajona lauku partnerības teritorijā atrodas 51% no kopējām dārzeņu platībām izpētes teritorijā, partnerības "Kaimiņi" teritorijā 21%, partnerības "Kūpā" teritorijā 16%, bet vismazākās dārzeņu platības ir Aizkraukles rajona partnerības teritorijā (12%).

o Bauskas rajona lauku partnerības teritorijā dārzeņkopība ir visvairāk attīstīta, veidojot monokultūru laukus lielākās platībās, kamēr partnerības "Kaimiņi" un partnerības "Kūpā" teritorijās vairāk izplatīti nelielas platības daudzkultūru dārzeņu lauki. Aizkraukles rajona partnerības teritorijā lielākoties dārzeņi tiek audzēti lielākās platībās, bet trešdaļa ir nelielas dārzeņu platības.

3. Izpētes teritorija ir pašpietiekama graudaugu produkcijā un spētu arī aizstāt importa produkciju (piemēram, rīsus) ar vietēji ražotiem graudaugiem.

4. Izpētes teritorija ir dārzeņu pašpietiekama. Izpētes teritorija ir pašpietiekama ar kartupeļiem, sīpoliem, kāpostiem, dillēm. Izpētes teritorija nav pašpietiekama ar bietēm, tomātiem, burkāniem, gurķiem, ķirbjiem un kabačiem.

5. Izpētes teritorija ir pašpietiekama ar pākšaugiem – pupām un zirņiem, kas tiek audzēti aizvien vairāk (lauka pupas un zirņi, bet deficīts būtu ar dārza pupiņām).

6. Izpētes teritorija un arī katra atsevišķas vietējās rīcības grupas (partnerības) teritorija nav augļu un ogu pašpietiekama. Augļi un ogas būtiski trūkst.

7. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu pašpietiekamība izpētes teritorijā ir gandrīz pilnīga. Tā ir pašpietiekama ar vistas gaļu, olām un pienu. Vienīgais produkts ar deficītu ir cūkgaļa, tomēr kopumā izpētes teritorijas iedzīvotāji ir pilnībā nodrošināti ar nepieciešamo gaļas apjomu, jo papildus vistas gaļai un cūkgaļai, teritorijā tiek saražots liellopu, aitu, kazu un trušu gaļa.

8. Izpētes teritorijas nodrošinājuma ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku (olām un putnu gaļu) ir nozīmīga lielo uzņēmumu stabilitāte, jo tie spēj nodrošināt iedzīvotāju pārtikas groza nepieciešamību pēc gaļas produktiem un olu produktiem ne tikai katrai mājsaimniecībai, bet varētu kļūt par stabiliem sadarbības partneriem izpētes teritoriju pašvaldību zaļajos iepirkumos (ZPI), spējot nodrošināt gan vajadzīgo produktu klāstu, gan apjomus.

Par Partnerību “Kūpā”:

1. Partnerības "Kūpā" teritorijas iedzīvotāju pārtikas grozā būtu nepieciešamas 3166 t graudaugu produkcijas, šajā produktu grupā partnerības teritorija ir pašpietiekama - vienīgais, ko nav iespējams izaudzēt, ir rīsi, bet tos varētu veiksmīgi aizstāt ar miežu grūbām.

2. Partnerības "Kūpā" teritorijas iedzīvotāju pārtikas grozā būtu nepieciešami 6703 t dārzeņu un kopumā teritorija ir dārzeņu pašpietiekama, jo tajā tiek saražots 12 685 t dārzeņu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk, nekā kopienai būtu nepieciešams, līdz ar to veidojas 5982 t dārzeņu produkcijas pārpalikums.

3. Vērtējot atsevišķas dārzeņu grupas, redzams, ka partnerības "Kūpā" teritorijā ir iespējama pašpietiekamība ar kartupeļiem, pupām un zirņiem.

4. Partnerības "Kūpā" teritorijas iedzīvotāju pārtikas grozā gadā būtu nepieciešams 1349 t svaigu augļu un ogu, bet teritorijā var tikt saražots vidēji 493 t augļu un ogu, līdz ar to veidojas liels produkcijas deficīts (-856 t).

5. Partnerības "Kūpā" teritorijas iedzīvotāju pārtikas grozā ir nepieciešamas 818 t vistas gaļas, bet vietējie ražotāji to nespēj nodrošināt.

6. Partnerības "Kūpā" teritorijas iedzīvotāju pārtikas grozā ir nepieciešamas 344 t cūkgaļas un vietējie ražotāji to gandrīz spēj nodrošināt, jo teritorijā tiek saražots 323 t cūkgaļas.

7. Partnerības "Kūpā" teritorijā iedzīvotāju pārtikas groza nodrošināšanai ir nepieciešamas 506 t olu, kamēr teritorijā vietējie uzņēmēji gadā saražo ap 99 t olu, līdz ar to veidojas 408 t olu deficīts.

8. Partnerības "Kūpā" teritorijas iedzīvotāju pārtikas grozā ir nepieciešamas 1839 t piena un vietējie ražotāji to spēj nodrošināt.

9. Partnerības "Kūpā" teritorijas ir pašpietiekama ar pienu, bet tādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem kā olas, vistas gaļa ir nepietiekami.

Pilnais pētījums pieejams ŠEIT

Noticis seminārs "Bioloģisko lauksaimnieku kooperācija"

Fri, 14 Jun 2024 07:34:00 +0000

Lai sniegtu informāciju par kooperatīvu veidošanu, darbības uzsākšanu un būtiskākajiem nosacījumiem, kas jāņem vērā, veidojot kooperatīvu 13.06.2024. Preiļos notika seminārs "Bioloģisko lauksaimnieku kooperācija". Semināra laikā lektori no kooperatīvās sabiedrības "Ekoloģisks.lv" - Raitis Rodiņš un Elvijs Logins klātesošajiem pastāstīja būtiskākās lietas kooperatīvu veidošanā un darbības uzsākšanā gan no likumiskās puses, gan arī dalījās ar praktiskiem piemēriem un ieteikumiem.

Semināra laikā tika apskatītas tēmas: Likumiskais ietvars (regulējums) un pirmie soļi kooperatīva veidošanā, dokumentācija (statūti, valde u.c.) un darbības struktūra, kā arī tika sniegti praktiski padomi un ieteikumi darbības uzsākšanai, sadarbību veidošanai (praktiski piemēri kā sadarbojas kooperatīva biedri savā starpā), tika stāstīts arī par būtiskākajām lietām, kas jāņem vērā un jāzina jaunajam kooperatīvam. Tika sniegta informācija par kooperatīvu iesaisti pašvaldību ēdināšanas iepirkumos, kā arī diskutēts par raksturīgākajām kļūdām kooperatīva dibināšanā un darbības uzsākšanā. Diskusiju laikā tika runāts par iespējamajiem risinājumiem, darbībām, kādas būtu jāveic, lai izvairītos no kļūdām.

Paldies lektoriem - Kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājam Raitim Rodiņam un valdes loceklim Elvijam Loginam par profesionālu stāstījumu, praktisku informāciju un iedvesmu uzdrīkstēties darīt.

Semināra prezentācija: Seminars_Biologisko_lauksaimnieku_kooperacija-1.pdf

Seminārs tika īstenot ELFLA projekta Nr. 23-00-A019.332-000009 "Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju" ietvaros.

Seminārs "Bioloģisko lauksaimnieku kooperācija"

Tue, 04 Jun 2024 07:28:00 +0000

Šī gada 13. jūnijā tiek rīkots seminārs "Bioloģisko lauksaimnieku kooperācija", kura mērķis ir sniegt informāciju par kooperatīvu veidošanu, darbības uzsākšanu un būtiskākajiem nosacījumiem, kas jāņem vērā veidojot kooperatīvu.

Semināra darba kārtība: TE

Aicinām pieteikt savu dalību semināra aizpildot pieteikumu: TE

Seminārā aicināts piedalīties ikviens interesents. Dalība seminārā bez maksas.

Apaļā galda diskusijas noslēdzam Līvānos

Thu, 07 Mar 2024 07:42:00 +0000

Kopš pagājušā gada rudens sadarbībā ar Aizkraukles rajona partnerību, Bauskas rajona partnerību un partnerību "Kaimiņi" realizējam sadarbības projektu “Ceļā uz pašpieteikamu teritoriju”. (projekta Nr.123-00-A019.332-000009). Viena no projekta aktivitātēm ir apaļā galda diskusija “Vietējās pārtikas potenciāls kopienas tirgū un Zaļajos publiskajos iepirkumos”. 6. martā tikāmies Līvānu novadā, lai apzinātu Vietējās pārtikas potenciālu.

Diskusijā piedalījās pašvaldības vadības pārstāvis un iepirkumu speciālists, kā arī 4 novada skolu un pirmsskolas izglītības iestādes pārstāvji, t.sk. skolu direktori un virtuves vadītāji.

Diskusijas laikā pētnieces Agnese Hauka un Lāsma Aļeksējeva iepazīstināja ar vietējās pārtikas potenciālu Zaļajos publiskajos iepirkumos (ZPI) un iemesliem kopienām iedziļināties īso pārtikas ķēžu sekmēšanai ZPI ietvaros. Tika sniegta informācija par Līvānu novada pārtikas potenciālu.

Diskusijas laikā tika runāts par vietējās pārtikas pašnodrošinājumu Līvānu novadā. Tika diskutēts par to, cik mēs esam gatavi iesaistīt vietējos pārtikas ražotājus un pārstrādātājus, kā arī tika uzklausīts klātesošo uzņēmēju viedoklis par gatavību piedalīties pašvaldības rīkotajos pārtikas iepirkumos, kā arī izglītības iestāžu virtuves vadītāju viedoklis par šādu iespēju. Pašvaldības iepirkumu speciālists dalījās pieredzē ZPI veikšanā, kādi būtu veicami uzlabojumi, lai pašvaldība savos iepirkumos varētu iesaistīt vietējos pārtikas ražotājus un pārstrādātājus.

Diskusiju laikā izskanēja dažādi viedokļi par iespēju nodrošināt pašvaldību ar vietēju pārtiku. Kā būtiskākie tika minēti - normatīvais regulējums, kas ir sarežģīti uztverams, neizprotams un izpildāms, birokrātija, loģistikas un uzglabāšanas jautājumi, pārtikas apjoms, kas nepieciešams, izmaksas, pārtikas kvalitāte, valstiskā līmenī noteikti dažādi ierobežojumi un nepieciešamās atļaujas, kas ir ne visiem izpildāmi, nav uzticēšanās vietējiem ražotājiem, lielajiem pārtikas ražotājiem, piegādātājiem nav intereses par mazajām lauku skolām, jo tur ir nepieciešami daudz mazāki apjomi. Piesaistot ēdināšanas pakalpojuma sniedzējus, liels ieguldījums ir nepieciešams kvalitātes kontroles nodrošināšanai, jo ne vienmēr pakalpojumu sniedzēji piegādā pārtiku atbilstošā kvalitātē.

Sarunu gaitā izskanēja arī dažādi priekšlikumi, ko vajadzētu risināt, lai vietējā pārtika būtu pieejamāka - valstiskā līmenī jāsakārto likumdošana, kas būtu attiecināma ZPI (iepirkumu sliekšņu pārskatīšana ZPI), bērnu vecākiem līdzdarboties ēdināšanā, piegādājot savā dārzā audzētus dārzeņus, lai nodrošinātu nepieciešamās pārtikas apjomu, vajadzētu veidot kooperatīvus. Lai vietējie ražotāji varētu iesaistīties skolu ēdināšanā, ir jāmotivē un jāinformē vietējie, par iespējām.

Vairākkārt skolu virtuves vadītāji izteica viedokli, ka vietējie ražotāji salīdzinājumā ar lielajiem piegādātājiem ir pretimnākošāki, ar viņiem vieglāk ir vienoties par pārtikas piegādi, apjomu.

Vairāki diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka ir jāmāk un jāvēlas sadarboties vienam ar otru, ir jāuzticas, jo tikai sadarbības ceļa vietējie ražotāji var iesaistīties skolu ēdināšanā piedāvājot savu saražoto pārtiku.

Apaļā galda diskusijas prezentācija: TE

Apaļā galda diskusija par Zaļo publisko iepirkumu Līvānos

Tue, 27 Feb 2024 11:29:00 +0000

Turpinot projekta Nr.23-00-A019.332-000009 “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” aktivitāšu realizāciju, tiek rīkota apaļā galda diskusija Līvānos šī gada 6. martā plkst. 13.00

Diskusijas mērķis ir kopīgi izprast kopienas pašnodrošinājumu ar vietējo pārtiku un dalībnieku līdzšinējo pieredzi, izaicinājumus un iespējas sekmēt vietējo pārtikas produktu apjoma palielināšanos Zaļajā publiskajā iepirkumā (ZPI).

Darba kārtība: TE

Aicinām piedalīties interesentus par zaļo publisko iepirkumu skolās un citās pašvaldības iestādēs, kā arī vietējās pārtikas ražotājus.

Pirmā apaļā galda diskusija noslēgusies

Fri, 09 Feb 2024 07:11:00 +0000

Ar tikšanos Preiļu novada pašvaldībā ir uzsāktas apaļā galda diskusijas “Vietējās pārtikas potenciāls kopienas tirgū un Zaļajos publiskajos iepirkumos”, kuras tiek īstenotas projekta Nr.123-00-A019.332-000009 “Ceļā uz pašpieteikamu teritoriju”.

Diskusijā bija aicināti piedalīties pašvaldības pārstāvji (deputāti, vadība, Iepirkuma komisija, speciālisti, Izglītības iestāžu vadītāji) ēdinātāji, pārtikas ražotāji un pārstrādātāji.

Diskusijas laikā pētnieces Agnese Hauka un Lāsma Aļeksējeva iepazīstināja ar vietējās pārtikas potenciālu Zaļajos publiskajos iepirkumos (ZPI) un iemesliem kopienām iedziļināties īso pārtikas ķēžu sekmēšanai ZPI ietvaros. Tika sniegts arī iepriekš veiktu pētījumu un datu apskats.

Diskusijas laikā tika runāts par vietējās pārtikas pašnodrošinājumu Preiļu novadā. Tika diskutēts par to, cik mēs esam gatavi iesaistīt vietējos pārtikas ražotājus un pārstrādātājus, kā arī tika uzklausīts klātesošo uzņēmēju viedoklis par gatavību piedalīties pašvaldības rīkotajos pārtikas iepirkumos.

Pašvaldības iepirkumu komisijas pārstāves dalījās pieredzē pārtikas iepirkumu veikšanā.

Diskusiju laikā izskanēja dažādi viedokļi par iespēju nodrošināt pašvaldību ar vietēju pārtiku. Kā būtiskākie tika minēti – loģistika, pārlieku lielā birokrātija, kā rezultātā vietējiem pārtikas ražotājiem ir grūtības aizpildīt iepirkuma dokumentāciju, lai varētu piedalīties pašvaldības pārtikas iepirkumos, ražotājiem nav izdevīgi veikt regulāras, bet apjoma ziņā mazas piegādes uz dažādos attālumos esošām Preiļu novada izglītības iestādēm. Tika minēts, ka vietējās pārtikas ražotājiem nav savlaicīgas informācijas par plānotajiem pārtikas iepirkumiem un apjomiem. Trūkst komunikācijas gan ar pašvaldību, gan arī vietējiem ražotājiem savstarpēji. Vietējie pārtikas ražotāji nevar konkurēt ar vairumtirgotājiem, kuri spēj piedāvāt zemāku produktu cenu, nekā vietējie ražotāji, kuru saražotās pārtikas apjoms ir krietni mazāks.

Diskusijās izskanēja informācija par negodīgu pārtikas piegādātāju uzņēmumu rīcību – publiskajā iepirkumā tiek iesniegti bioloģisko saimniecību dokumenti, kā rezultātā pretendents iegūst tiesības slēgt līgumu, bet faktiski iepirkumā piedāvātā bioloģiskā pārtika netiek piegādāta.

Lai vietējie pārtikas ražotāji un pārstrādātāji varētu būt konkurētspējīgi, nodrošināt nepieciešamo pārtikas apjomu, ir nepieciešams veidot kooperatīvus.

Šīs diskusijas tiek organizētas ar sadarbības projekta “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” atbalstu. Finansē Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).

Projekta mērķis ir apzināt teritorijas pārtikas resursus, veicināt īso piegādes ķēžu attīstību un iesaistīto pušu sadarbību. Sadarbības partneri: “Aizkraukles rajona partnerība” (vadošais), “Bauskas rajona lauku partnerība”, partnerība “Kaimiņi”, Preiļu-Līvānu novadu partnerība “Kūpā”.